aizbrāzt
aizbrāzt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizbrāžu | aizbrāžam | aizbrāzu | aizbrāzām | aizbrāzīšu | aizbrāzīsim |
| 2. pers. | aizbrāz | aizbrāžat | aizbrāzi | aizbrāzāt | aizbrāzīsi | aizbrāzīsiet, aizbrāzīsit |
| 3. pers. | aizbrāž | aizbrāza | aizbrāzīs | |||
Pavēles izteiksme: aizbrāz (vsk. 2. pers.), aizbrāziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizbrāžot (tag.), aizbrāzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizbrāztu
Vajadzības izteiksme: jāaizbrāž
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un pretējā virzienā aizbrāza otrs apgaismots ātrvilciens
- Dzīvoju, dzīvoju Daugavas malā, Aizbrāza pali, un atkal man: Vasaras vakars...
- Pie mums to var: ja ievēro noteikumus, esi gliemezis, kas velkas visiem astē, ātrummīļus vien kaitinot, un tie aizbrāž garām.