aizbrāzties
aizbrāzties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizbrāžos | aizbrāžamies | aizbrāzos | aizbrāzāmies | aizbrāzīšos | aizbrāzīsimies |
| 2. pers. | aizbrāzies | aizbrāžaties | aizbrāzies | aizbrāzāties | aizbrāzīsies | aizbrāzīsieties, aizbrāzīsities |
| 3. pers. | aizbrāžas | aizbrāzās | aizbrāzīsies | |||
Pavēles izteiksme: aizbrāzies (vsk. 2. pers.), aizbrāzieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizbrāžoties (tag.), aizbrāzīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizbrāztos
Vajadzības izteiksme: jāaizbrāžas
Strauji, ar lielu sparu aizvirzīties; aizjoņot, aiztraukties.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa ielu ar mežonīgu blarkšķi aizbrāzās motocikls, un man uznāca drebulis.
- Aizbrāzušies, atkarojuši, izglābuši, tik ij bija.
- — Viņa aizbrāzās vēlreiz un atkal drīz atgriezās.
- Ar darbarīku kasti un moskītu tīkla rulli azotē viņa aizbrāzās taisnā ceļā uz jūru.
- Sprauslodami un ķiķinādami viņi aizbrāzās uz iedzeršanas pagrabiņu.