aizdūkt1
Lietojuma biežums :
aizdūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem); dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
1.1.Aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri