vainīgs
Lietojuma biežums :
vainīgs īpašības vārds
Locīšana
vainīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; tāds, kas izdarījis ko nosodāmu, tāds, kura dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
2.Tāds, kas ir par cēloni kam nevēlamam, sarežģījumiem u. tml. (par priekšmetiem, parādībām).
2.1.lieto: pareti Tāds, kam ir bojājums (piemēram, par locekļiem, orgāniem).
3.lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
3.1.humoristiska ekspresīvā nokrāsa Cilvēks, kas, piemēram, nonācis uzmanības centrā, par ko tiek runāts u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri