vainība
vainība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vainība | vainības |
| Ģen. | vainības | vainību |
| Dat. | vainībai | vainībām |
| Akuz. | vainību | vainības |
| Lok. | vainībā | vainībās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es briesmīgi ārdos, bet no tā līdz šim nau vēl nekas labāk ticis; es nezinu, vai Tu kādreiz esi redzējusi manu ārdīšanos, visļaunāka viņa tad, kad sevi tura aizdomās par vainību.
- Violetu Nozjēru vai parastu anonīmu kriminālnoziedznieku , tā apliecinot cilvēciskas būtnes bez vainību paša nozieguma priekšā
- Psihologs M.Grabovskis uzskata: " Ne vainību var pazaudēt, bet atgūt nevar.
- Lai noskaidrotu, kas no valsts patiešām ir nepieciešams, profesors Ķīlis jau pieminētajā antropologu diskusijā ieteica izmantot principu, kuru viņš dēvē par valsts vainības prezumpciju.
- Pie mums darbojas vainības prezumpcija - mēs paši jūtamies vainīgi, kaut gan neko neesam nodarījuši, un uz pārējiem skatāmies, neapzināti gaidot, kurā brīdī mums vilks no kabatas maku vai ko citu sliktu izdarīs.