sofisms
sofisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: loģikaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sofisms | sofismi |
| Ģen. | sofisma | sofismu |
| Dat. | sofismam | sofismiem |
| Akuz. | sofismu | sofismus |
| Lok. | sofismā | sofismos |
Tīša loģiska kļūda, ko izmanto aplama atzinuma pierādīšanai; pierādījums, slēdziens u. tml, kurā izmantota šāda kļūda, lai kādu maldinātu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Hašiša sofismi ir neskaitāmi un apbrīnojami, parasti ar noslieci uz optimismu, un viens no galvenajiem un efektīgākajiem vēlamo pārvērš par esošo.
- Viņš jau atkal bija cilvēks ar visiem ļaužu eksistences atribūtiem, stigmām, sofismiem, kontemplācijām, prizmām, jurismātiem, dublikātiem un paradigmām, ar visām tām grabažām, par kurām laimīgajiem kustoņu radījumiem nav ne jausmas.
- Sofisms — tīša loģiska kļūda — nepareizs, maldinošs pierādījums vai slēdziens, kas formāli liekas pareizs.
- Sofisms
- Protagors ( , " Protagóras", dzimis ap 486. gadu p.m.ē., miris ap 411. gadu p.m.ē.) bija Senās Grieķijas filozofs, sofisma kustības pamatlicējs.