tetovēt
Lietojuma biežums :
tetovēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Veidot (attēlu, burtus, zīmes u. tml.) ādā, ar dūrieniem, griezumiem ievadot tajā krāsu; ar šādu paņēmienu veidot attēlu, burtus, zīmes u. tml. (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ādā, ķermeņa daļā).
PiemēriMani piekrita tetovēt tā, kā gari viņam teikuši.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit