aizsoļot
aizsoļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizsoļoju | aizsoļojam | aizsoļoju | aizsoļojām | aizsoļošu | aizsoļosim |
| 2. pers. | aizsoļo | aizsoļojat | aizsoļoji | aizsoļojāt | aizsoļosi | aizsoļosiet, aizsoļosit |
| 3. pers. | aizsoļo | aizsoļoja | aizsoļos | |||
Pavēles izteiksme: aizsoļo (vsk. 2. pers.), aizsoļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizsoļojot (tag.), aizsoļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizsoļotu
Vajadzības izteiksme: jāaizsoļo
1.Soļojot attālināties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Soļot prom.
1.2.Soļojot nokļūt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tulbiķītis pacēla raspodiņu lietussargu virs meitenes galvas un abi mazie aizsoļoja.
- Viņš izveicīgi aizsoļoja pa labirintiem, kuros pat es būtu apmaldījies.
- Aizsoļo garām Oskara Kalpaka piemineklim, apstājas un atskatās uz to.
- Karina noraudzījās, kā viņi svinīgi aizsoļoja uz vienu no sēdekļiem.
- Negaidīdams atbildi, priesteris apgriezās un lēni aizsoļoja ugunsaltāra virzienā.