aizsnigt
aizsnigt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizsniegu | aizsniegam | aizsnigu | aizsnigām | aizsnigšu | aizsnigsim |
| 2. pers. | aizsniedz | aizsniegat | aizsnigi | aizsnigāt | aizsnigsi | aizsnigsiet, aizsnigsit |
| 3. pers. | aizsnieg | aizsniga | aizsnigs | |||
Pavēles izteiksme: aizsniedz (vsk. 2. pers.), aizsniedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizsniegot (tag.), aizsnigšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizsnigtu
Vajadzības izteiksme: jāaizsnieg
1.Tikt pārklātam ar sniegu; pārklājoties ar sniegu, kļūt grūti pieejamam; piesnigt.
1.1.Sniegot aizsprostot.
2.Sniegot nokļūt (aiz kā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā tur mita - tikai neapjausta, tikai aizsnigusi, aizmigusi.
- Ja būsit novietojis auto aizmugurē, tur viss būs aizsnidzis,
- Jācer, ka Gabriels pagūs palūkoties pa logu lejup, pirms uzraksts aizsnigs.
- Vēl aizsnigušajā pagalmā sveicina Ritas dzīvesbiedrs Jānis, neliela auguma vīrs ar zibošām acīm.
- Iesāņus palika aizsnigusī Skaļā strauta graviņa, turpat arī pagrieziens uz fermu.