uzķepuroties
uzķepuroties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzķepurojos | uzķepurojamies | uzķepurojos | uzķepurojāmies | uzķepurošos | uzķepurosimies |
| 2. pers. | uzķepurojies | uzķepurojaties | uzķepurojies | uzķepurojāties | uzķepurosies | uzķepurosieties, uzķepurosities |
| 3. pers. | uzķepurojas | uzķepurojās | uzķepurosies | |||
Pavēles izteiksme: uzķepurojies (vsk. 2. pers.), uzķepurojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzķepurojoties (tag.), uzķepurošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzķepurotos
Vajadzības izteiksme: jāuzķepurojas
Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rokas un kājas sakustējās pašas no sevis, Tušs uzķepurojās sēdus un izberzēja asaras no acīm.
- Nedroši kustēdamies, mazais kaut kā uzķepurojās pa kāpnēm, nojauzdams, ka pienākusi diena, kad viņu beidzot nokaus – taču pusdzīvais večuks tikai piestūma viņu pie durvīm, aiz kurām skanēja žvadzoņa, klaigas un liela dzīvība – pilsētā nāca iekšā sabiedroto armija – un pateica: ej.
- Pats esmu pamanījies uzķepuroties līdz 7800 m nometnei
- Bet agri vai vēlu jau katrs uz sava īstā ceļa uzķepurojas!
- Tas aizslīdēja pa sniegu un uzķepurojies atpakaļ kājās, ierēcās un skrēja virsū Viljamam.