umlauts
umlauts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | umlauts | umlauti |
| Ģen. | umlauta | umlautu |
| Dat. | umlautam | umlautiem |
| Akuz. | umlautu | umlautus |
| Lok. | umlautā | umlautos |
1.Diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa), kas rāda patskaņa palatalizāciju. [SV99 ]
2.Saknes patskaņa palatalizācija; īpaši izplatīta ģermāņu valodās. [SV99 ]
3.Regresīva vokālisma pārskaņa, pakaļējās rindas patskaņiem un divskaņiem kļūstot par priekšējās rindas patskaņiem un divskaņiem sekojoša priekšējās rindas vokālisma ietekmē. [VsV ]
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Burti ar umlautu ( ä, ö, ü) un ligatūra ß alfabētā iekļauti netiek.
- Izpilda visas pavēles līdz pēdējam umlautam.
- Parādība ir līdzīga umlautam ( īpaši latgaliešu valodā), taču šo nosaukumu parasti izmanto tikai ģermāņu valodu kontekstā.
- Papildus tiek lietoti trīs burti ar diakritiskajām zīmēm ( umlautiem): Ä, Ö, Ü un ligatūra ß.
- Ar umlautu ( " ä, ë, ï, ö, ü, ẅ, ÿ") dažkārt patskaņu grupās apzīmē patskaņus, kas izrunājami atsevišķi, nevis kā divskaņi.