unificēt
Lietojuma biežums :
unificēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Vienveidot (ko), panākt (kā) vienveidību, parasti, racionāli samazinot funkcionāli vienveidīgu objektu, sastāvdaļu u. tml. skaitu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri