izvirpuļot
izvirpuļot 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izvirpuļoju | izvirpuļojam | izvirpuļoju | izvirpuļojām | izvirpuļošu | izvirpuļosim |
| 2. pers. | izvirpuļo | izvirpuļojat | izvirpuļoji | izvirpuļojāt | izvirpuļosi | izvirpuļosiet, izvirpuļosit |
| 3. pers. | izvirpuļo | izvirpuļoja | izvirpuļos | |||
Pavēles izteiksme: izvirpuļo (vsk. 2. pers.), izvirpuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izvirpuļojot (tag.), izvirpuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izvirpuļotu
Vajadzības izteiksme: jāizvirpuļo
1.intransitīvs Virpuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Virpuļojot izplūst, izplatīties.
1.2.pārnestā nozīmē Strauji (griežoties, dejojot) izvirzīties.
1.3.Virpuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
2.transitīvs Virpuļojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
2.1.Virpuļojot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Trieciena sparā no tā izvirpuļoja pāris piezīmju lapiņu.
- Pēc tikšanās ar Eduardu šīs telpas atkal šķita kā bijušās dzīves drupas, taču no tām kā viesulis, priekā aizriedamies un smilkstēdams, izvirpuļoja Čoms.
- Rāgānas izvirpuļoja cauri kokiem, noskrēja cieši garām sakņupušam, dziļā miegā aizmigušam puikam, izbēra tam uz galvas krietnu riekšavu ābeļziedu un noglāstīja viņa garos matus.
- Atmiņā pazibēja bērnības ainas, vecāku sejas, krievu tanki, tumšsarkans audekls ar šauru baitu svītru pa vidu, vagoni, Sibīrija, Novosibirska – cauri sirmā vīra apziņai izvirpuļoja neskaitāmi dzīves un sāpju fragmenti.
- Izvirpuļojam milzīgā tukšā foajē ar griestu augstumu metri 20, milzīgas kolonnas, viss pamatīgā granītā – nu tā kā redzēts filmās par mega korporācijām, recepcijā meitenes parāda ceļu uz liftiem un te nu mēs nākam – mazās Latvijas pārstāvji biznesa haizivju tīklos.