apsmiet
apsmiet 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsmeju | apsmejam | apsmēju | apsmējām | apsmiešu | apsmiesim |
| 2. pers. | apsmej | apsmejat | apsmēji | apsmējāt | apsmiesi | apsmiesiet, apsmiesit |
| 3. pers. | apsmej | apsmēja | apsmies | |||
Pavēles izteiksme: apsmej (vsk. 2. pers.), apsmejiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsmejot (tag.), apsmiešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsmietu
Vajadzības izteiksme: jāapsmej
1.Ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu); izzobot; izsmiet.
1.1.Pazemot, apkaunot.
1.2.Noniecināt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gribējās ābelei Zilus ziedus noziedēt; Gribējās puisītim Apsmiet manu augumiņu.
- Un, protams, arī naivu, apsmejamu, ironiski pārvērtējamu.
- Taču parasti apceļ un apsmej tos, kam ir zema pašvērtība.
- Skolā bērni ir nežēlīgi un apsmej, izsaka nejaukus komentārus utt.
- Šoreiz Dienvidkorejas elektronikas gigants Samsung Apple fanus apsmējis Galaxy S5 reklāmā.