apsmiekls
apsmiekls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apsmiekls | apsmiekli |
| Ģen. | apsmiekla | apsmieklu |
| Dat. | apsmieklam | apsmiekliem |
| Akuz. | apsmieklu | apsmieklus |
| Lok. | apsmieklā | apsmieklos |
1.Dzēlīga, nicīga zobgalība; izsmiekls.
1.1.Stāvoklis, fakts u. tml., kas izraisa zobgalības, izsmieklu.
Stabili vārdu savienojumiPar apsmieklu.
- Par apsmieklu frazēma — par cēloni zobgalībām, ņirgām, izsmieklam
Stabili vārdu savienojumiKrist (arī nonākt) (ļaužu) apsmieklā. Likt (ļaužu) apsmieklā.
- Krist (arī nonākt) (ļaužu) apsmieklā — nonākt tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu
- Likt (ļaužu) apsmieklā — nostādīt (kādu) tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet mētājās kaut kur ielas malā par apsmieklu sev un cilvēcībai –
- Meitene auga ar kompleksiem, kļuva par apsmieklu objektu starp vienaudžiem.
- Vai tad uzreiz, kaimiņiem par apsmieklu, mieta galā jātupina?
- Būves laikabiedri pat turējuši apsmieklā šādu pilsētas centrā neiederīgu Eifeļa uzprātojumu.
- Risks kļūt par apsmieklu, risks izgāzties vai būt nesaprastam.