apsmulēt
apsmulēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsmulēju | apsmulējam | apsmulēju | apsmulējām | apsmulēšu | apsmulēsim |
| 2. pers. | apsmulē | apsmulējat | apsmulēji | apsmulējāt | apsmulēsi | apsmulēsiet, apsmulēsit |
| 3. pers. | apsmulē | apsmulēja | apsmulēs | |||
Pavēles izteiksme: apsmulē (vsk. 2. pers.), apsmulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsmulējot (tag.), apsmulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsmulētu
Vajadzības izteiksme: jāapsmulē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Upe ir līdzīga apsmulētam, sačumurotam paklājam.
- Mazajai dāmai ir 5 gadi, draudzīgs noskaņojums un pēc gardās šokolādes kūkas notiesāšanas mazliet apsmulēta sejiņa.
- Konfekšu kārba tikai no ārpuses apsmulēta, iekšā spoža un tīra.
- Pēc tam belza savam pāridarītājam, apsmulētā bobrene nolidoja gaisā kā tāda miera dūja.
- Doktors ilgi rakņājās savā sprāguša suņa ādas maciņā, izvilka apsmulētu naudiņu un vēl žēlīgi piesvieda Reņģu Kļausim dzeramnaudu, summa svārstījās ap santīmu vai diviem santīmiem.