izsmiet
izsmiet 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsmeju | izsmejam | izsmēju | izsmējām | izsmiešu | izsmiesim |
| 2. pers. | izsmej | izsmejat | izsmēji | izsmējāt | izsmiesi | izsmiesiet, izsmiesit |
| 3. pers. | izsmej | izsmēja | izsmies | |||
Pavēles izteiksme: izsmej (vsk. 2. pers.), izsmejiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsmejot (tag.), izsmiešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsmietu
Vajadzības izteiksme: jāizsmej
Izpaust nievīgu, nicīgu attieksmi; asi izzobot; dzēlīgi raksturot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šo darbību izsmēja online, bet atbalstīja uzņēmuma galvenais birojs. “
- Viņš, pēc visa spriežot, izsmej un parodē konservatīvos kristiešus.
- Pagalmā vienmēr izsmēja - sauca par bomzi, utaino, blusaino.
- Es aizstāvu un arī mierinu tos, kurus apsaukā un izsmej.
- Tas ir Holivudu izsmejošs stāsts ar komisku sižetu par ceļošanu laikā.