aizpļaut
aizpļaut 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizpļauju | aizpļaujam | aizpļāvu | aizpļāvām | aizpļaušu | aizpļausim |
| 2. pers. | aizpļauj | aizpļaujat | aizpļāvi | aizpļāvāt | aizpļausi | aizpļausiet, aizpļausit |
| 3. pers. | aizpļauj | aizpļāva | aizpļaus | |||
Pavēles izteiksme: aizpļauj (vsk. 2. pers.), aizpļaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizpļaujot (tag.), aizpļaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizpļautu
Vajadzības izteiksme: jāaizpļauj
1.transitīvs Iesākt pļaut; daļēji nopļaut.
1.1.Pļaujot skart (ar izkapti, sirpi), ievainot.
2.intransitīvs Pļaujot nokļūt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sirdij aiz trakām dusmām vāroties, trieciengrupas komandieris redzēja, ka, svelpjošo šķembu aizpļauti, sakņūp divi viņa apakšnieki.
- Tikai aizpļāvis spaili līdz galam, vīrietis beidzot mūs ieraudzīja un pār plecu kādam pakliedza uz mājas pusi: « Agri-ī!»
- Pazīstamo Bērziņa darbu klāstā par Zeltiņa ierosmēm liek domāt, piemēram, gleznas “ Pie baznīcas” ( 20. gs. 60. gadi, privātkolekcija) un “ Pēc lietus” ( 1965, Latvijas Mākslinieku savienības muzejs) ( 152) – kompozīcija, kurā, kā rakstīja Laima Slava, “ haotiskie dažādu krāsu “ sari” distancē iegūst aizpļauta labības lauka, rudens rugaines mirdzuma vakara saulē noskaņotu tēlu”.
- Ieraudzījis Lūciju, viņš kā aizpļauts nokrita viņas priekšā uz ceļiem, apķēra viņas kājas un vienīgais, ko noteica, bija “ Nekad vairs!”