aizpogāt

aizpogāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Pogājot aiztaisīt.

1.1.Pogāt ciet. imperf..

1.2.Iedabūt, ievērt pogcaurumā vai cilpiņā (pogu).

Avoti: LLVV, MLVV

Korpusa piemēri