aizpogāt
aizpogāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizpogāju | aizpogājam | aizpogāju | aizpogājām | aizpogāšu | aizpogāsim |
| 2. pers. | aizpogā | aizpogājat | aizpogāji | aizpogājāt | aizpogāsi | aizpogāsiet, aizpogāsit |
| 3. pers. | aizpogā | aizpogāja | aizpogās | |||
Pavēles izteiksme: aizpogā (vsk. 2. pers.), aizpogājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizpogājot (tag.), aizpogāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizpogātu
Vajadzības izteiksme: jāaizpogā
1.Pogājot aiztaisīt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Pogāt ciet.
1.2.Iedabūt, ievērt pogcaurumā vai cilpiņā (pogu).
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai pogas ir aizpogātas pareizi un vai rāvējslēdzējs ir pareizi aiztaisīts?
- Aizpogā džinsu kreklu vai plānu jaciņu un rotā to ar jostu.
- Mētra aizpogāja jaku, slaucīja puņķi piedurknē un nekustējās no vietas.
- Lūr uz meiteņu krūtīm, lai cik cieši kleitas būtu aizpogātas.
- Man mēteļa apkakle neaizpogāta, skolas cepurīte nemaz pāri ausij novilkta.