aizpļāpāties
aizpļāpāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizpļāpājos | aizpļāpājamies | aizpļāpājos | aizpļāpājāmies | aizpļāpāšos | aizpļāpāsimies |
| 2. pers. | aizpļāpājies | aizpļāpājaties | aizpļāpājies | aizpļāpājāties | aizpļāpāsies | aizpļāpāsieties, aizpļāpāsities |
| 3. pers. | aizpļāpājas | aizpļāpājās | aizpļāpāsies | |||
Pavēles izteiksme: aizpļāpājies (vsk. 2. pers.), aizpļāpājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizpļāpājoties (tag.), aizpļāpāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizpļāpātos
Vajadzības izteiksme: jāaizpļāpājas
Pļāpājot aizrauties, aizmirsties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- tikai mēs ar Vizmu pēc tam tā aizpļāpājāmies, ka es...
- Vārds pa vārdam un aizpļāpājāmies," stāsta Genādijs. "
- “Varbūt aizpļāpājušās,” tante Hiacinte pieļāva. “
- Laikam aizpļāpājāmies, jo piepeši pamanīju – suņa nekur nav," atceras Marta.
- – Ak, nu gan aizpļāpājos!