aizplūst
aizplūst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi); plūstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.); aiztecēt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Plūst prom.
1.2.Par gāzēm, gaisa strāvām u. tml.
1.3.Izplatīties (par skaņām).
2.pārnestā nozīmē Nonākt citur, citu rīcībā, īpašumā (par naudu, vērtībām).
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri