aizplūst

aizplūst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

1.Plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi); plūstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.); aiztecēt.

1.1.nepabeigtas darbības nozīme Plūst prom.

1.2.Par gāzēm, gaisa strāvām u. tml.

1.3.Izplatīties (par skaņām).

1.4.pārnestā nozīmē Samazināties, izzust (parasti par sajūtām, jūtām).

2.pārnestā nozīmē Nonākt citur, citu rīcībā, īpašumā (par naudu, vērtībām).

3.lieto: pareti Pieplūst.

Avoti: LLVV, MLVV

Korpusa piemēri