aizpļāpāt
aizpļāpāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizpļāpāju | aizpļāpājam | aizpļāpāju | aizpļāpājām | aizpļāpāšu | aizpļāpāsim |
| 2. pers. | aizpļāpā | aizpļāpājat | aizpļāpāji | aizpļāpājāt | aizpļāpāsi | aizpļāpāsiet, aizpļāpāsit |
| 3. pers. | aizpļāpā | aizpļāpāja | aizpļāpās | |||
Pavēles izteiksme: aizpļāpā (vsk. 2. pers.), aizpļāpājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizpļāpājot (tag.), aizpļāpāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizpļāpātu
Vajadzības izteiksme: jāaizpļāpā
Pļāpājot pavadīt laiku; nopļāpāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēģinājumi skolotāju aizpļāpāt bija tikpat sena stratēģija kā pati skola.
- Viņš vienkārši pielieto mūsdienās populāru metodi - " aizpļāpā ciet" tēmu .
- Tiesa, gribēju pirms mīklas liešanas virsū uzbērt kādu sauju dzērveņu, lai kāds skābumiņš ir, bet Ž.mani aizpļāpāja un tā arī sanāca klasiskā ābolkūka.