aiztecēt1
Lietojuma biežums :
aiztecēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Tekot, plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Tecēt prom.
2.Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu).
Stabili vārdu savienojumiDaudz ūdeņu aiztecējis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri