zaudētājs
Lietojuma biežums :
zaudētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
zaudētāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Cilvēks, kas ticis pārspēts, nav guvis uzvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā).
PiemēriKaujas laukā ir palikušas tukšas patronu čaulītes, šķembas, aizauguši ierakumi, zaudētāju un uzvarētāju kauli.
2.Cilvēks, kam dzīvē, darbā u. tml. neveicas.
PiemēriSagatavoju vēl pudeli skābes neitralizējošu zāļu, tomēr jutos kā zaudētājs.
Stabili vārdu savienojumiPalikt (arī būt, nokļūt u. tml.) zaudētājos.
Avoti: T
Korpusa piemēri:šeit