izbēgt
Lietojuma biežums :
izbēgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Bēgot izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Bēgot izkļūt cauri (kam), caur (ko).
2.Bēgot tikt projām (no kā); bēgot panākt, ka nenotver.
3.Izvairīties (no kā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri