Pavasara versija 2022
384 035 šķirkļi
uzkleķēt
uzkleķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Uzvirzīt, parasti ar metienu, (kleķi, tā kārtu) virsū (uz kā, kam).
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Nevīžīgi, nemākulīgi apmest (ko) ar ļāvu, arī uzkrāsot, uzziest u. tml.
2.Izveidot (ko) no kleķa.
Avoti: LLVV