uzkleķēt
uzkleķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkleķēju | uzkleķējam | uzkleķēju | uzkleķējām | uzkleķēšu | uzkleķēsim |
| 2. pers. | uzkleķē | uzkleķējat | uzkleķēji | uzkleķējāt | uzkleķēsi | uzkleķēsiet, uzkleķēsit |
| 3. pers. | uzkleķē | uzkleķēja | uzkleķēs | |||
Pavēles izteiksme: uzkleķē (vsk. 2. pers.), uzkleķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkleķējot (tag.), uzkleķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkleķētu
Vajadzības izteiksme: jāuzkleķē
1.Uzvirzīt, parasti ar metienu, (kleķi, tā kārtu) virsū (uz kā, kam).
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Nevīžīgi, nemākulīgi apmest (ko) ar ļāvu, arī uzkrāsot, uzziest u. tml.
2.Izveidot (ko) no kleķa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- cilvēks pats ir labāka liecība, cilveka darbi ir viegli pārbaudāmi, kopā ar visām pārējām pretenzijām, a tā - spīdošais uzraksts jak uzraksts - maz ko kāds uz sienas uzkleķējis!
- Piecēlos, aizvedu bērnu uz dārziņu – atgriežos, uzkleķēju masku uz sejas uz 15 minūtēm, un viss kārtībā, var braukt uz darbu.