pabrist
pabrist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pabrienu | pabrienam | pabridu | pabridām | pabridīšu | pabridīsim |
| 2. pers. | pabrien | pabrienat | pabridi | pabridāt | pabridīsi | pabridīsiet, pabridīsit |
| 3. pers. | pabrien | pabrida | pabridīs | |||
Pavēles izteiksme: pabrien (vsk. 2. pers.), pabrieniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pabrienot (tag.), pabridīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pabristu
Vajadzības izteiksme: jāpabrien
1.Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
2.Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
3.Brienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No eglāja viņi tika ārā jau lielā dienā un, vēl pabriduši pa krūmājiem, beidzot sasniedza lielceļu, kas veda no Viļņas uz ziemeļiem.
- – vajātāju komandieris kopā ar savu suni vēl gan pabrida dziļāk, bet suns rāvās atpakaļ un, izmaucies no kakla siksnas, asti kājstarpē ierāvis, atgriezās uz ledus.
- Otrā un optimālākā – pabrist pašu spēkiem kādus 2-3km.
- Pabrienam pa pļavu.
- Patīkama plata pludmale, ir arī kur paslēpties kāpās no vēja, soliņu gan pamaz. Pabrienam pa ūdeni, kurš tomēr ir pavēss.