apslēpt
apslēpt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apslēpju | apslēpjam | apslēpu | apslēpām | apslēpšu | apslēpsim |
| 2. pers. | apslēp | apslēpjat | apslēpi | apslēpāt | apslēpsi | apslēpsiet, apslēpsit |
| 3. pers. | apslēpj | apslēpa | apslēps | |||
Pavēles izteiksme: apslēp (vsk. 2. pers.), apslēpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apslēpjot (tag.), apslēpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apslēptu
Vajadzības izteiksme: jāapslēpj
2.Neizrādīt citiem (domas, jūtas u. tml.), apzināti neļaut (kam) izpausties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ar neapdomības maldu sekām, apslēptām izbīlēm un mīlestības brīnuma gaidām...
- Svarīgi, lai tetovējumi ir vietā, kur tos var apslēpt.
- - Zini, man ir tāds sapnis - atrast apslēptu mantu.
- Mistiskie dārgumi apslēpti kalnos ASV ziemeļos uz Ņūmeksikas robežas ar Kolorādo.
- Tos, kuri apņemas izzināt patiesību, sagaida daudz apslēptu slazdu.