samuļļāt
Lietojuma biežums :
samuļļāt 2. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, transitīvs
Locīšana
1.Spaidot, jaucot, neprasmīgi, nevīžīgi novietojot u. tml., sabojāt, parasti pilnīgi.
1.1.apvidvārds Nevīžīgi valkājot, lietojot, padarīt netīru.
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri