iesakņot
iesakņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesakņoju | iesakņojam | iesakņoju | iesakņojām | iesakņošu | iesakņosim |
| 2. pers. | iesakņo | iesakņojat | iesakņoji | iesakņojāt | iesakņosi | iesakņosiet, iesakņosit |
| 3. pers. | iesakņo | iesakņoja | iesakņos | |||
Pavēles izteiksme: iesakņo (vsk. 2. pers.), iesakņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesakņojot (tag.), iesakņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesakņotu
Vajadzības izteiksme: jāiesakņo
1.Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) ieaug, izveido saknes.
2.Nostiprināt (uzskatus, jūtas, tradīcijas u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To var uzskatīt par visdziļāk iesakņojušos mītu attiecībā uz hormonālo kontracepciju.
- Prieks par komūnistu patriekšanu bija izdzēsis gadu simteņos iesakņoto naidu pret vāciešiem.
- Piecus iesakņojušos mītus kliedē algoloģe ( sāpju ārste) Dr.
- Lasīšana ir dziļi iesakņota mūsu kultūrā – ak, grāmatas!
- 9. Iesakņosim plašāku tiešās demokrātijas praksi pašvaldību lēmumu pieņemšanā.