nominatīvs2
nominatīvs īpašības vārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | nominatīvs | nominatīvi |
| Ģen. | nominatīva | nominatīvu |
| Dat. | nominatīvam | nominatīviem |
| Akuz. | nominatīvu | nominatīvus |
| Lok. | nominatīvā | nominatīvos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| nominatīva | nominatīvas |
| nominatīvas | nominatīvu |
| nominatīvai | nominatīvām |
| nominatīvu | nominatīvas |
| nominatīvā | nominatīvās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | nominatīvais | nominatīvie |
| Ģen. | nominatīvā | nominatīvo |
| Dat. | nominatīvajam | nominatīvajiem |
| Akuz. | nominatīvo | nominatīvos |
| Lok. | nominatīvajā | nominatīvajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| nominatīvā | nominatīvās |
| nominatīvās | nominatīvo |
| nominatīvajai | nominatīvajām |
| nominatīvo | nominatīvās |
| nominatīvajā | nominatīvajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
nominatīvi apstākļa vārds
1.Tāds, kas apzīmē priekšmetu, parādību, darbību, īpašību u. tml.; tāds, kas ir saistīts ar priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšanu.
2.Saistīts ar nominatīva locījumu, tam raksturīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- T.s. nominatīvo tēlainību rakstnieks bieži izmanto, tādējādi neļaujot zust vēstījuma tempam.
- Lietvārdu un īpašības vārdu pamatforma ir vienskaitļa nominatīvs.
- Lietvārdiem un īpašības vārdiem pamatforma ir vienskaitļa nominatīvs.
- Ģints nominatīvā suga ir " Chrysolina staphylea".
- Salīdzinoši reti ir sastopams nominatīvs un akuzatīvs.