smerdelis
smerdelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smerdelis | smerdeļi |
| Ģen. | smerdeļa | smerdeļu |
| Dat. | smerdelim | smerdeļiem |
| Akuz. | smerdeli | smerdeļus |
| Lok. | smerdelī | smerdeļos |
smerdele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smerdele | smerdeles |
| Ģen. | smerdeles | smerdeļu |
| Dat. | smerdelei | smerdelēm |
| Akuz. | smerdeli | smerdeles |
| Lok. | smerdelē | smerdelēs |
1.Netīrīgs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
2.Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
4.apvidvārds Ceriņu krūms.
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es negribu viņu dalīt ar tik daudziem trokšņainiem smerdeļiem kā dublinieši.
- — Ei, jūs, smerdeļu dirsas — kas šitie par sūdainiem jokiem?
- — Preteklis, smerdelis, ņuņņa!
- Esot dzēris savā būdā kopā ar brāļiem Babāniem — ar Ješku un to otru smerdeli Ilmāru.
- Tāpat to izgandušo smerdeli zaļajā vilnas mētelī čūsku mājā, kurš sacījās esam dzīvnieku psiholoģijas jaunatklājējs.