urķīgs
urķīgs īpašības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | urķīgs | urķīgi |
| Ģen. | urķīga | urķīgu |
| Dat. | urķīgam | urķīgiem |
| Akuz. | urķīgu | urķīgus |
| Lok. | urķīgā | urķīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| urķīga | urķīgas |
| urķīgas | urķīgu |
| urķīgai | urķīgām |
| urķīgu | urķīgas |
| urķīgā | urķīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | urķīgais | urķīgie |
| Ģen. | urķīgā | urķīgo |
| Dat. | urķīgajam | urķīgajiem |
| Akuz. | urķīgo | urķīgos |
| Lok. | urķīgajā | urķīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| urķīgā | urķīgās |
| urķīgās | urķīgo |
| urķīgajai | urķīgajām |
| urķīgo | urķīgās |
| urķīgajā | urķīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
urķīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas mēdz iedziļināties (piemēram, jautājumā), sīki noskaidrot, izpētīt.
2.apvidvārds Tāds, kas nemitīgi pārbauda (kāda darbu), norāda uz trūkumiem, kļūmēm u. tml.; tāds, kas nemitīgi rīko, komandē (kādu).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nešaubījos, ka urķīgais students aizies tālāk par mani, par saviem pasniedzējiem.
- Viens no rakstnieka trumpjiem neapšaubāmi ir paša piedzīvotais, kā arī savā urķīgajā nemierā izlasītais un uzzinātais.
- Kas cits Valentīna gudrajā pierē kūra šādu domu ugunis, ja ne urķīgā precizitāte un nežēlīgais perfekcionisms?
- Tā kā Hānemanis bija urķīga zinātnieka tips, viņš, aizgājis mājās, sāka pats ar sevi eksperimentēt.
- – Labi, – patiesībā Mamma priecājās, ka Spindzele ir tik urķīga, – labi, rīkojam mājas vēlēšanas: treniņam!