aizkājot
aizkājot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkājoju | aizkājojam | aizkājoju | aizkājojām | aizkājošu | aizkājosim |
| 2. pers. | aizkājo | aizkājojat | aizkājoji | aizkājojāt | aizkājosi | aizkājosiet, aizkājosit |
| 3. pers. | aizkājo | aizkājoja | aizkājos | |||
Pavēles izteiksme: aizkājo (vsk. 2. pers.), aizkājojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkājojot (tag.), aizkājošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkājotu
Vajadzības izteiksme: jāaizkājo
Ejot attālināties; ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā nu mēs gandrīz jau bijām aizkājojuši līdz Durbei , kad apstājās nākamais auto , kāds lauku onkulis , kurš mūs aizveda līdz
- var aizkājot vai ar ričuku aizmīties kādu gabalu tālāk un arī pamēģināt.
- kad aizkājojām līdz tai, bija pilnībā apķepusi ar sniegu, temperatūra ta bija