sūdzēt
sūdzēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sūdzu | sūdzam | sūdzēju | sūdzējām | sūdzēšu | sūdzēsim |
| 2. pers. | sūdzi | sūdzat | sūdzēji | sūdzējāt | sūdzēsi | sūdzēsiet, sūdzēsit |
| 3. pers. | sūdz | sūdzēja | sūdzēs | |||
Pavēles izteiksme: sūdzi (vsk. 2. pers.), sūdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sūdzot (tag.), sūdzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sūdzētu
Vajadzības izteiksme: jāsūdz
1.joma: jurisprudence Likumā noteiktā kārtībā vērsties (pie tiesas) ar prasību civillietā vai ar sūdzību krimināllietā (pret kādu).
2.Vērsties (pie kāda) ar nosodījumu, pārmetumiem (par kādu).
2.1.intransitīvs
3.Stāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
Stabili vārdu savienojumiSūdzēt grēkus.
- Sūdzēt grēkus kolokācija; joma: reliģija — izstāstīt un nožēlot savus grēkus
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Noteikta skaidrāka kārtība, kad parādnieks ir jābrīdina vai jāsūdz tiesā.
- Ja mūs nevajag, tad varat to kompāniju sūdzēt tiesā!"
- Nereti bijuši gadījumi, kad karsējmeitenes sūdz savus darba devējus tiesā.
- Var nonākt pat līdz tam, ka mūs drīkstēs sūdzēt tiesā.
- Velns, kas to būtu domājis, ka kaķim sūdzēšu grēkus!