Paplašinātā meklēšana
Meklējam sūdzēt.
Atrasts vārdos (19):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (131):
- aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
- apelats Apelācijā apsūdzētais.
- iemēļot Aprunāt, nosūdzēt.
- alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
- denuncēt Apsūdzēt (kādu), slepeni ziņojot.
- sasūdzēt Apsūdzēt, daudz sūdzēt.
- apgaudēt Apsūdzēt.
- apgaust Apsūdzēt.
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
- reus Apsūdzētais civilprocesā, arī strīda puse.
- impetrāts Apsūdzētais, atbildētājs.
- tiesājams Apsūdzētais, kas ar tiesneša vai tiesas lēmumu rīcības sēdē nodots tiesā.
- aizstāvamais Apsūdzētais, ko tiesā aizstāv advokāts.
- apsūdzamais Apsūdzētais.
- uztielēt Apvainot, apsūdzēt kādu.
- inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā; uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
- ūdenspārbaudījums Ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs.
- postrēms Beidzamais vārds apsūdzētam.
- tiesāties Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu).
- duplika Civilprocesā atbildētāja ieruna pret sūdzētāja repliku.
- izgremzties Daudz sūdzēties.
- liecība Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
- apcietinājums Drošības līdzeklis, ko ar tiesneša lēmumu piemēro aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamajam.
- bendes kalpi feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelti ierēdņi viduslaikos, kas kopā ar bendi piedalījās apsūdzēto spīdzināšanā un notiesāto sodīšanā, Latvijā šāds amats pastāvēja 13.-19. gadsimtā; 1847. gadā Rīgā bija 61 bendes kalps.
- parovozs Galvenais apsūdzētais, tiesājamais lietā.
- Teonoja grieķu mitoloģijā - ēģiptiešu valdnieka Proteja meita, Teoklimena māsa, kurai piemīt pareģošanas spēja, neatbalstot brāļa vēlmi ņemt par sievu Helenu, viņa tiek apsūdzēta sazvērestībā, bet viņu izglābj Dioskūru iejaukšanās.
- izsūdzēt Iesūdzēt (tiesā).
- uzdot kādu pie tiesas iesūdzēt kādu tiesā.
- apsūdzēt pie tiesas iesūdzēt tiesā.
- uzsūdzēt Iesūdzēt, nosūdzēt.
- iegaust Iesūdzēt.
- piesažēlāties Ilgāku laiku, daudz žēloties, sūdzēties.
- liecība Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
- izlādēties Izstāstīt savas problēmas; sūdzēties.
- izaspavedēties Izsūdzēt grēkus.
- nobiktēt Izsūdzēt grēkus.
- meklēšana Izziņas vai citu kompetentu iestāžu veikto pasākumu kopums, lai noskaidrotu atrašanās vietu konkrētai personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par nozieguma izdarīšanu un slēpjas no izmeklēšanas vai tiesas vai izvairās no tiesas piespriestā soda izciešanas, vai ir izbēgusi no ieslodzījuma vietas, vai ir pazudusi bez vēsts.
- izsodīties Izžēloties, izsūdzēties.
- interusurium Jēdziens romiešu tiesībās, kas saistīts ar sūdzības atraidīšanu, sakarā ar to, ka sūdzētājs prasa vairāk, nekā tam pienākas.
- atpazīšana Kāda agrāk uztvertā objekta noteikšana lieciniekam, cietušajam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam.
- inkriminēšana Kāda noziedzīga nodarījuma piedēvēšana apsūdzētajam juridiskos aktos, atbilstoši likumā paredzētajam nozieguma sastāvam.
- piesūdzēt Kādu ilgāku laiku nepārtraukti sūdzēt (tiesāties).
- sasūkāties kādu laiku sūdzēties.
- solicitācija Katoļu baznīcas tiesībās noziegums, ko izdara svētnieks, pamudinādams sakarā ar nožēlas sakramentu pie viņa ieradušos grēku sūdzētāju uz smagu, ārēji vērojamu 6. baušļa pārkāpumu.
- bēgšana Krimināli sodāma, ja aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais vai notiesātais nelikumīgi atstājis aizturēto turēšanas, iepriekšējā apcietinājuma vai brīvības atņemšanas vietu.
- personiskais galvojums kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- drošības līdzeklis Kriminālprocesa likumā reglamentēts virzītāja piespiedu pasākums pret apsūdzēto, tiesājamo, vai notiesāto, bet likumā norādītajos gadījumos - arī pret aizdomās turēto, lai nepieļautu viņa izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kavēt patiesības noskaidrošanu lietā vai turpināt noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kā arī lai nodrošinātu sprieduma izpildi.
- kriminālvajāšana kriminālprocesa posms, par kura sākumu uzskatāms prokurora lēmums par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības.
- pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kuras laikā izziņas un kriminālvajāšanas iestādes pieņem procesuālus lēmumus un īsteno likumā noteiktās darbības, lai atklātu noziegumu, savāktu un pārbaudītu pierādījumus, sauktu pie kriminālatbildības noziegumu izdarījušo personu, noskaidrotu citus ar nozieguma izdarīšanu vai apsūdzēto personu saistītos apstākļus un savāktos materiālus kopā ar apsūdzības rakstu nosūtītu uz tiesu.
- tiesas procesa kartība kriminalprocesualajā likumā noteikta tiesas (tiesneša) darbības secība un nosacījumu, kas jāievēro, apsūdzēto nododot tiesai un iztiesājot krimināllietu, lai optimāli nodrošinātu patiesības noskaidrošanu lietā un pieņemtu likumīgu, pamatotu un taisnīgu spriedumu.
- čortoties Lamāties, sūdzēties.
- libellists Libellas 2 sacerētājs, jo sevišķi nonievātājs, apsūdzētājs.
- civilatbildētājs Lietā personīgi ieinteresētais procesa dalībnieks, kas par tādu atzīts ar procesa virzītāja motivētu lēmumu; par civilatbildētāju var atzīt vecākus, aizbildņus, aizgādņus vai citas personas, kā arī uzņēmumus, iestādes un organizācijas, kuras saskaņā ar likumu ir materiāli atbildīgas par zaudējumu, kas nodarīts apsūdzētā noziedzīgas rīcības rezultāta dēļ.
- impetrants Lūdzējs, sūdzētājs.
- nolietāt Ļoti nopelt, nosūdzēt.
- nomelot Melojot izbārt, aprunāt, melīgi apsūdzēt.
- drošības nauda nauda vai vērtības, ko jebkura cita fiziska vai juridiska persona nodod izziņas iestādes, prokurora vai tiesas depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā ierašanos pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, kā arī to, ka viņš netraucēs patiesības noskaidrošanai krimināllietā un neturpinās noziedzīgas darbības.
- reabilitēšana Nepamatoti apsūdzētas vai nopeltas personas labā vārda, labās reputācijas atjaunošana.
- reabilitācija nepamatoti apsūdzētas vai nopeltas personas vārda, labās reputācijas atjaunošana.
- kaķiķ Nepatiesi apsūdzēt.
- kļeiķ Nepatiesi apsūdzēt.
- justicslepkavība Nevainīgi apsūdzētā notiesāšana uz nāvi.
- vlomaķ Nodot, nosūdzēt.
- vložiķ Nodot, nosūdzēt.
- nepārsūdzams Nolieguma divdabis --> pārsūdzēt.
- apgauzt Nosūdzēt, apsūdzēt.
- noklačot Nosūdzēt, apsūdzēt.
- apsūdzēt nosūdzēt.
- nostučīt Nosūdzēt.
- štučīt Nosūdzēt.
- iesniegums oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.
- lūgums oficiāls raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.; [iesniegums]{s:1241}
- apelēt Pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākas instances tiesā, iesniegt apelācijas sūdzību.
- apelierēt Pārsūdzēt.
- paklačot Patenkot; arī pasūdzēties; arī papļāpāt.
- žēloties Paust neapmierinātību, gausties; arī sūdzēties (2).
- apvainot Paziņot, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā); apsūdzēt.
- attaisnotais Persona, par kuru tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, ja:
(1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;
(2) tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
(3) tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;
(4) kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un kurām piemēroti Kriminālprocesa kodeksā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
(5) valsts apsūdzības uzturētājs prokurors atsakās no apsūdzības un amatā augstāks prokurors septiņdesmit divu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības neatjauno apsūdzības uzturēšanu. - indiciju pierādījums pierādījums, kas dibināts uz aizdomu pamata, apsūdzētajam par vainīgu neatzīstoties.
- izbrīdināties Pietiekami, līdz nogurumam sūdzēties, pārmest, brīdināt.
- vindikācija Prāva par īpašuma tiesības atzīšanu uz kādu lietu, kas atrodas citas personas rokās, un par šīs lietas atdošanu sūdzētājam.
- pronuntiatio Pretora priekšraksts tiesnesim par sūdzētāja tiesību iesniegt sūdzību kādā jautājumā.
- aizbildnības tiesas prāva process Zviedrijā pret Kārļa XI aizbildnības vadību, kuras locekļi 1680. g. tika apsūdzēti izšķērdībā, un viņiem piesprieda samaksāt lielu kompensāciju.
- personisks galvojums rakstveida saistība, ar kuru fiziska persona galvo, ka aizdomās turamais, apsūdzētais vai tiesājamais ieradīsies pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, netraucēs patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinās izdarīt noziegumus.
- sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- sūrēties Raudāt, sūdzēties.
- provocatio Romiešu procesuālās tiesībās sūdzētāja izdarīts aicinājums atbildētājam samaksāt naudas sodu, ja atbildētāja liegšanās atzīt sūdzētāja tiesību izrādījusies nepareiza.
- paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu saistība, ar kuru aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam ir par pienākumu uzlikts neatstāt savu dzīvesvietu bez izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas.
- gaudināt Sarūgtināt, mudināt sūdzēties, ļaut gausties.
- notiesāt Saskaņā ar tiesas spriedumu sodīt; piespriest (kādu) sodu (apsūdzētajam).
- leuterācija Senāk civilprocesā un kriminālprocesā paredzēta kārtība, kā apturēt sprieduma spēkā stāšanos vai to pārsūdzēt revīzijas kārtībā.
- apsūdzēto sols sols uz kura tiesā sēdina apsūdzētos.
- notiesājošs spriedums spriedums, pēc kura apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu un tam tiek piespriests attiecīgs sods.
- šķetoņa Strīdnieks, sūdzībnieks; tāds, kurš mīl strīdēties un sūdzēties.
- pasūdzēt Sūdzēt (parasti īsi) un pabeigt sūdzēt.
- komparicija Sūdzētāja vai apsūdzētā ierašanās tiesā; komparence.
- komparence Sūdzētāja vai apsūdzētā ierašanās tiesā; komparicija.
- pasūdzēties Sūdzēties (parasti īsi) un pabeigt sūdzēties.
- pretsūdzība Sūdzība, ko atbildētājs iesniedz pret apsūdzētāju tai pašā lietā.
- izdošana svarīgs starptautiskās tiesiskās palīdzības veids; procedūra starptautiskajās attiecībās, kad viena valsts, pamatojoties uz divpusēju vai daudzpusēju starpvalstu līgumu, nodod citai valstij personu, kas tajā tiek apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, lai viņu sauktu pie kriminālatbildības vai lai izpildītu tiesas piespriesto sodu
- zvērinātais Tādas vēlētas tiesas komisijas loceklis, kura uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
- zvērināts Tāds, kas ietilpst vēlētas tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
- klačīgs Tāds, kas mēdz tenkot; arī tāds, kas mēdz sūdzēties; arī pļāpīgs.
- nepārsūdzams Tāds, ko nevar parastā procesuālā kārtībā pārsūdzēt.
- klačot Tenkot; arī sūdzēties; arī pļāpāt.
- spāņu zābaks tiesās apsūdzēto spīdzināšanai bieži lietots moku rīks viduslaikos, viens no t. s. kāju skrūvju veidiem.
- absolūcija Tiesas lēmums, ar kuru apsūdzēto atbrīvo no soda; atbrīvošana (no atbildības, soda, parādiem).
- aizstāvēt Tiesas procesā oficiāli atspēkot apsūdzību vai mīkstināt apsūdzētā vainu.
- apriņķa prokurors tiesu administrācijas un policijas amatpersona 19. gadsimtā, kas nodeva tiesai apsūdzētos likuma pārkāpējus, piedalījās tiesas sēdēs, baznīcu un skolu lietu izspriešanā, kā arī policijas darbā; amats pastāvēja līdz 1864. g. tiesu nolikuma ieviešanai Baltijā.
- ķemerejas tiesa tiesu institūcija 17.-19. gadsimtā, kas pildīja saimnieciskās un finanšu tiesas funkcijas, Rīgā nodibināja 17. gs. beigās, un tā bija apvienota ar amatu tiesu, locekļi bija 3 rātskungi, spriedumus varēja pārsūdzēt Rīgas rātē, pastāvēja līdz tiesu reformai 1889. g.
- papildu pierādījumi tiesu pierādījumi, kuru nepieciešamība lietu pareizai izspriešanai atklājas, sagatavojot civillietu iztiesāšanai vai nododot apsūdzēto tiesai, vai arī iztiesājot šīs lietas tiesas sēdē.
- troika Triju personu komisija (gk. pretvalstiskā darbībā apsūdzēto cilvēku lietu izskatīšanai Padomju Savienībā 20. gs. 30. gados).
- izspavedēt Uzklausīt (grēku sūdzētāju).
- delgt Uzstājīgi, uzbāzīgi sūdzēties.
- prozekutors Vadātājs, sūdzētājs.
- civilprasība krimināllietā vajadzība, ko fiziska vai juridiska persona, kurai ar noziegumu nodarīti materiāli zaudējumi, piesaka pret apsūdzēto vai pret personu, kas materiāli ir atbildīga par apsūdzētā darbību, nolūkā panākt viņai nodarīto zaudējumu atlīdzību.
- prosekutors Vajātājs, apsūdzētājs.
- zvērināts Vēlētas tiesas komisijas loceklis, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
- intentio Viena no 4 parastām prētora formulas daļām, proti, tā, kurā izteikta sūdzētāja prasība.
- vainoties Vienam otru vainot, apsūdzēt.
- nosūdzēties Vienam otru, citam citu apsūdzēt.
- ugunspārbaudījums Viens no t. s. Dieva tiesas veidiem Viduslaiku Eiropā, ja tiesājot nav citu pierādījumu, tad apsūdzētajam jātur roka ugunī, jāiet kreklā caur ugunskuru vai jātur rokā nokaitēta dzelzs; ja apsūdzētais nedabū deguma brūces, tad pats Dievs pierādījis tā nevainību.
- apruna Viens no veidiem kādā apsūdzētais neatzīst savu vainu viņam inkriminētajā noziegumā - apsūdzētā liecinājums par citu personu vainu viņam inkriminētajā noziegumā neatkarīgi no liecības patiesuma vai arī neatbilstības patiesumam.
- krimināllietu apvienošana vispārīgs pirmstiesas izmeklēšanas noteikums, atbilstoši kuram krimināllietu apvienošanas mērķis ir nodrošināt pirmstiesas izmeklēšanas pilnību un objektivitāti, ievērojot katra apsūdzētā lomu, viņa atbildības pakāpi u.c. apstākļus.
- kleidomantija Zīlēšana ar atslēgu, biežāk lietota apsūdzētā vainas pierādīšanai.
- značka Zīme grēksūdzētāju uzskaitei (parasti gavēņa laikā).
- stučīt Ziņot drošības iestādēm par citu cilvēku vai grupu reālām vai izdomātām pretvalstiskām vai pretlikumiskām darbībām; pienest ziņas (skolotājiem, priekšniekiem, pārvaldes un represīvajām struktūrām); sūdzēties; nosūdzēt.
- sikofants Ziņu pienesējs, spiegs; melīgs sūdzētājs.
- stukačs Ziņu pienesējs; nosūdzētājs.
- štukačs Ziņu pienesējs; sūdzētājs.
- nosūdzēt Žēlojoties par (kāda) pārkāpumiem, nodarījumiem, apsūdzēt (to, parasti slepus, arī savtīgos nolūkos).
sūdzēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV