nosūdzēt
nosūdzēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosūdzu | nosūdzam | nosūdzēju | nosūdzējām | nosūdzēšu | nosūdzēsim |
| 2. pers. | nosūdzi | nosūdzat | nosūdzēji | nosūdzējāt | nosūdzēsi | nosūdzēsiet, nosūdzēsit |
| 3. pers. | nosūdz | nosūdzēja | nosūdzēs | |||
Pavēles izteiksme: nosūdzi (vsk. 2. pers.), nosūdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosūdzot (tag.), nosūdzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosūdzētu
Vajadzības izteiksme: jānosūdz
Žēlojoties par (kāda) pārkāpumiem, nodarījumiem, apsūdzēt (to, parasti slepus, arī savtīgos nolūkos).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja kaut kas tev nepatiks, varēsi nokāpt lejā un mani nosūdzēt.
- Kāds bija medmāsām nosūdzējis, ka pie mums tiek stāstīti šausmu stāsti.
- Viņš ir Iekšlietu pārvaldes priekšnieka cilvēks, tā ka var arī nosūdzēt.
- Kaimiņiene bija pamanījusi, ka Valda Laimoni rauj kalnā, nosūdzējusi mammai. “
- — Varbūt viņai arī adatu — lai nevar nosūdzēt?