nostučīt
Lietojuma biežums :
nostučīt 2. konjugācijas darbības vārds; žargonisms
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nostučīju | nostučījam | nostučīju | nostučījām | nostučīšu | nostučīsim |
2. pers. | nostučī | nostučījat | nostučīji | nostučījāt | nostučīsi | nostučīsiet, nostučīsit |
3. pers. | nostučī | nostučīja | nostučīs |
Pavēles izteiksme: nostučī (vsk. 2. pers.), nostučījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nostučījot (tag.), nostučīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nostučītu
Vajadzības izteiksme: jānostučī
Nosūdzēt.
Saistītās nozīmesnosūdzēt.
Saistītās nozīmes
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nostučījot, protams: kā gan citādi varonis varētu atmaksāt.
- nostučīs ( politiskas konkurences apstākļos Daudzes piesauktos karacirvjus vēl ilgi nenoraks)...
- Braucām normāli, bet droši vien kāds bija nostučījis.
- Viņš kategoriski iebilst par to, ka būtu kādu “ nostučījis”. “
- Padomju laikā kāds „ nostučīja”, un laikam 1949, gadā ozolu nozāģēja.