paklačot
paklačot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paklačoju | paklačojam | paklačoju | paklačojām | paklačošu | paklačosim |
| 2. pers. | paklačo | paklačojat | paklačoji | paklačojāt | paklačosi | paklačosiet, paklačosit |
| 3. pers. | paklačo | paklačoja | paklačos | |||
Pavēles izteiksme: paklačo (vsk. 2. pers.), paklačojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paklačojot (tag.), paklačošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paklačotu
Vajadzības izteiksme: jāpaklačo
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ja jau sava ģimenes dzīve nav izdevusies var paklačot par citām!...
- man bija iespēja " paklačot" ar draudzenēm " via internets".
- Aptuveni stundu paklačojam par Keviem, lāčiem, dzīvi šeit un vispār.
- Tēja jau vārās, bet tikmēr paklačos.
- un valodas regulēšana nav, kā te daži iedomājas, ka sanāk kopā vecas tantiņas un paklačo.