paklabināt
paklabināt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paklabinu | paklabinām | paklabināju | paklabinājām | paklabināšu | paklabināsim |
| 2. pers. | paklabini | paklabināt | paklabināji | paklabinājāt | paklabināsi | paklabināsiet, paklabināsit |
| 3. pers. | paklabina | paklabināja | paklabinās | |||
Pavēles izteiksme: paklabini (vsk. 2. pers.), paklabiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paklabinot (tag.), paklabināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paklabinātu
Vajadzības izteiksme: jāpaklabina
1.transitīvs Neilgu laiku, mazliet klabināt.
1.1.intransitīvs
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Neilgu laiku, mazliet radīt ar knābi raksturīgas skaņas (par stārķi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc šiem vārdiem Sīms un Monika izmēģinājumam iepleta muti un paklabināja zobus.
- Marija to pāris reižu paklabina, un atslēga, sausi nožagojusies, paver žaunas.
- Paklabināja, paklabināja, tad vērās ekrānā, kur paši no sevis parādījās citi burti, un katru šādu burtu rindu pavadīja smaga Ervīna nopūta.
- Tagad viņa priekšā atradās tukšs, balts ekrāns, un, kad Aitas kungs maķenīt bija paklabinājis taustiņus, augšējā malā parādījās vārdi – “ Jautrā ezīša piedzīvojumi“.
- Tik karsts laiks, ka nu nedrīkst tā vienkārši sēdēt rokas klēpī salikušam, bet vajag kaut ko paklabināt - ne vēsāks ne arī karstāks no tā nepaliks : )