alibi
alibi nelokāms lietvārds; joma: jurisprudence
Lietojuma biežums :
Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pievēršanās arheoloģijai piešķir alibi ikvienam darbam, kas tiecas būt reālistisks.
- Makss vismaz nezobojās par mani un bija gatavs tēlot manu alibi.
- Steigšus jāmeklē alibi — jāapprecas ar kādu un jāpiedēvē bērns viņam.
- Pirmdien Dadajeva advokāts paziņoja, ka viņa klientam ir alibi.
- Un viņi nāca klajā ar liecinieku, kurš bija pierādījis notiesātā alibi.