cienība
cienība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cienība | cienības |
| Ģen. | cienības | cienību |
| Dat. | cienībai | cienībām |
| Akuz. | cienību | cienības |
| Lok. | cienībā | cienībās |
Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme; cieņa 1(1).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šo Džūkstes katķismu vēl tagad var ar cienību pret autoru lasīt.
- Visu citu ministriju ierēdņi ar cienību un bijāšanu raugoties uz Ārlietu ministriju.
- Lauciniekiem liela cienība pret to, kas sarežģīts un pārgudrs.
- Mūsdienās muiža atguvusi savu šarmu un cienību – tur iekārtota sanatorija un viesnīca.
- Nameisim kā zemgaļu karalim ordeņa brāļi rādīja „ daudz goda un cienības”.