ciemvīrs
ciemvīrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ciemvīrs | ciemvīri |
| Ģen. | ciemvīra | ciemvīru |
| Dat. | ciemvīram | ciemvīriem |
| Akuz. | ciemvīru | ciemvīrus |
| Lok. | ciemvīrā | ciemvīros |
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Kā pārliecinoties par atvesto ciemvīru drošību, Kazugane vēlreiz uzsita ar dūri pa durvju rungu.
- Atkritējs gribēja pajautāt, kādam nolūkam kazām vajadzīgas divas svaigi raktas bedres būdas vidū, taču Kazugane iespieda ciemvīriem rokās katram pa pikucim siera un kā garāmskrienoša mākoņa ēna izslīdēja ārpusē.