cienīgmāte
cienīgmāte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cienīgmāte | cienīgmātes |
| Ģen. | cienīgmātes | cienīgmāšu |
| Dat. | cienīgmātei | cienīgmātēm |
| Akuz. | cienīgmāti | cienīgmātes |
| Lok. | cienīgmātē | cienīgmātēs |
Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cienīgmāte iegāja pie baznīckunga viena pati, klusu pateica kaut ko.
- Džesika nepagriezdamās turpināja: “ Cienīgmāte gaida manā rīta zālē.
- Viņš nu gan prata novērtēt bravūras spēku — pat nāvē, nodomāja cienīgmāte.
- Cienīgmāte cieši viņu nopētīja, prātodama: Vai es viņa balsī izdzirdēju nosodījumu? “
- Pauls palūkojās uz roku, kas bija iepazinusi sāpes, tad atkal uz cienīgmāti.