cienīgtēvs
cienīgtēvs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cienīgtēvs | cienīgtēvi |
| Ģen. | cienīgtēva | cienīgtēvu |
| Dat. | cienīgtēvam | cienīgtēviem |
| Akuz. | cienīgtēvu | cienīgtēvus |
| Lok. | cienīgtēvā | cienīgtēvos |
Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cienīgtēva pirksts rādīja uz Jēkaupiņu, un viņš centās pastiepties garāks.
- Tev neizdosies, cienīgtēvs, tik viegli no manis atkratīties!
- Ej sazini, ko visu tāds cienīgtēvs var iedomāties prasīt un pratināt.
- - Parīt vai aizparīt atbrauks cienīgtēvs, būs jārāda māka.
- - Vismaz cienīgtēvs nebūs rīt pa velti braucis, - viņš noteica.