svētums
svētums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svētums | svētumi |
| Ģen. | svētuma | svētumu |
| Dat. | svētumam | svētumiem |
| Akuz. | svētumu | svētumus |
| Lok. | svētumā | svētumos |
1.jomas: mitoloģija, reliģija Vispārināta īpašība → svēts1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
1.1.arī formā: daudzskaitlis Svēts priekšmets, svēta parādība, darbība u. tml.
2.Vispārināta īpašība → svēts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.1.arī formā: daudzskaitlis Tas, kas (kādam) ir ļoti nozīmīgs; tas, kas ir saistīts ar (kāda) visdziļākajām jūtām, godu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To apšaubīt nozīmētu apgānīt svētumu, kas izārdītu mītiskās dzīves struktūru.
- Viņš uzskata, ka tas ir darbs par svētumu un uzticību.
- "Svētums gluži vienkārši ir Dieva dzīve un darbība caur mums.
- Viņš arī atgādināja, ka vienīgais svētums uz zemes ir dzīvība.
- Par Dievu, folkloru un tai pašā laikā nepazaudēt tās svētumu.