svētulība
svētulība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svētulība | svētulības |
| Ģen. | svētulības | svētulību |
| Dat. | svētulībai | svētulībām |
| Akuz. | svētulību | svētulības |
| Lok. | svētulībā | svētulībās |
Vispārināta īpašība → svētulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nodarbojos tikmēr, kamēr tā bija sacelšanās pret svētulību.
- Tā neprasa liekuļotu svētulību vai pazemīgu dievbijību.
- Vai tad tiešām tu gribi norobežoties no pasaules ar kaut kādu svētulības sienu un dzīvot aiz tās?
- Skatoties šo ainu, tā vien šķiet, ka cilvēki izlemj iegādāties svētos rakstus tirgotāja dēmoniskā veidola, nevis savas dievbijības vai svētulības dēļ.
- / Tā lauzīs stingumu ar jaunu spēku,/ Pret svētulību grēkos jaunu grēku,/ Un protests, sajūsma – būs atkal velns” ( Aspazija 1966a: 220).