svētulis
svētulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svētulis | svētuļi |
| Ģen. | svētuļa | svētuļu |
| Dat. | svētulim | svētuļiem |
| Akuz. | svētuli | svētuļus |
| Lok. | svētulī | svētuļos |
svētule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svētule | svētules |
| Ģen. | svētules | svētuļu |
| Dat. | svētulei | svētulēm |
| Akuz. | svētuli | svētules |
| Lok. | svētulē | svētulēs |
1.Svētulīgs cilvēks.
1.1.novecojis Liekulis, pātarnieks.
2.novecojis Gandrs, stārķis.
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi nav liekulīgi svētuļi, viņu kaislības parādās kā uz delnas.
- Troksnim beidzoties, stārķi ( svētuļi) parādījušies nepārredzamiem pulkiem upmalā.
- Nav viņi nekādi svētuļi, bet zaga mazāk par citiem.
- Svētuļi gan apgalvo, ka tas esot jāpacieš, dūre piederot dzīves kārtībai.
- Citi sāka teikt: “ Ance uz vecumu galīgi par svētuli kļuvusi.”