Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
izurķēt
Lietojuma biežums :
izurķēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
Locīšana
1.Urķējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
2.apvidvārds Izrakņāt ar nelielu mietu, (koka) iesmu.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri