atmiņa
Lietojuma biežums :
atmiņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | atmiņa | atmiņas |
Ģen. | atmiņas | atmiņu |
Dat. | atmiņai | atmiņām |
Akuz. | atmiņu | atmiņas |
Lok. | atmiņā | atmiņās |
1.tikai formā: vienskaitlis Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus.
Piemēri- Tev ir laba atmiņa.
Piemēri
- - Tev ir laba atmiņa.
- - Tev, Fēliks, ir švaka atmiņa!
- - Taču atmiņa un prāts strādā nevainojami.
Stabili vārdu savienojumiDeklaratīvā atmiņa. Dzirdes atmiņa.
Stabili vārdu savienojumi
Deklaratīvā atmiņa vārdkoptermins — atmiņas par faktiem un notikumiem.Dzirdes atmiņa vārdkoptermins — spēja saglabāt atmiņā to, kas uztverts ar dzirdi.Eksplicītā atmiņa vārdkoptermins — apzinātas atmiņas par pagātnē piedzīvoto notikumu vai faktu.Redzes atmiņa vārdkoptermins — spēja saglabāt to, kas uztverts ar redzi.Zibspuldzes atmiņa vārdkoptermins; joma: psiholoģija — spilgta atmiņa par apstākļiem, kuros pirmoreiz iegūta informācija par kādu pārsteidzošu un nozīmīgu notikumu.
2.tikai formā: vienskaitlis Smadzenes, psihe kā vieta, kur glabājas agrāk saņemta informācija.
PiemēriNepatīkamā situācija un asā vārdu pārmaiņa atkal un atkal uzpeldēja atmiņā.
Piemēri
- Nepatīkamā situācija un asā vārdu pārmaiņa atkal un atkal uzpeldēja atmiņā.
- Atmiņā spilgti saglabājies kāds notikums.
- Vijolniece vaidēja agonijā, bet es rūpīgi revidēju savu atmiņu — kad, kur un kādos apstākļos es varētu būt iepazinies ar šo jauno, mīklaino cilvēku.
- Bija un ir, jo gaišie svētki paliek atmiņā.
3.parasti formā: daudzskaitlis Cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
Piemēri- Tagad jāsēž uz silta mūrīša un jāgremdējas tālās atmiņās, vai tā?
Piemēri
- - Tagad jāsēž uz silta mūrīša un jāgremdējas tālās atmiņās, vai tā?
- Uzvirmoja atmiņas par solokoncertu un sevi gaiši zilajā kleitā.
- Iesmaržojās pēc vasaras un saldām atmiņām.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
4.joma: informātika Iekārta vai datu vide, kurā var uzglabāt informāciju tās vēlākai izmantošanai.
PiemēriDatus, kuri ierakstīti datora atmiņā, var attēlot dažādās skaitīšanas sistēmās.
Piemēri
- Datus, kuri ierakstīti datora atmiņā, var attēlot dažādās skaitīšanas sistēmās.
- Treškārt lai taupītu datora atmiņu, pārējie cilvēciņi ar laiku pazūd.
- Laika gaitā datoru atmiņas apjoms ir strauji audzis, šobrīd tas parasti ir vairāki desmiti un pat simti megabaitu.
Stabili vārdu savienojumiAdresējamā atmiņa. Aizsargātā atmiņa.
Stabili vārdu savienojumi
Adresējamā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — datora atmiņa, kuru var izmantot centrālais procesors; tās maksimālā ietilpība ir 2 pakāpē n, kur n - adreses garums.Aizsargātā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņa, kurai nevar piekļūt bez speciālu atmiņas atslēgu izmantošanas.Apakšējā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — personālajos datoros, kuru pamatatmiņa ir 1 magabaits, tā sauc pamatatmiņas daļu līdz 640 kilobaitiem, kas veido brīvpikļuves atmiņu, ko kopīgi izmanto operētājsistēma MS-DOS un lietojumprogrammas.Asociatīvā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņa, kurā piekļuvi datiem realizē, norādot kāda datu lauka saturu, nevis tā atrašanās vietu; šāda veida atmiņu izmanto, piemēram, datu bāzu specprocesoros.Atmiņas aizsardzība vārdkoptermins; joma: informātika — ar aparatūras un programmatūras līdzekļiem realizēts mehānisms, kas nodrošina kontrolētu piekļuvi visai atmiņai vai tās atsevišķām daļām.Atmiņas apgabals vārdkoptermins; joma: informātika — vieta atmiņā, kas iedalīta noteiktu datu uzglabāšanai.Atmiņas apgabals HMA joma: informātika — augšējās atmiņas apgabals (angļu "high memory area (HMA)").Atmiņas atslēga vārdkoptermins; joma: informātika — indikators, kas saistīts ar vienu vai vairākiem atmiņas blokiem. Šo bloku izmantošanai nepieciešams, lai izpildāmajam uzdevumam būtu atbilstošā aizsargatslēga.Atmiņas bloks vārdkoptermins; joma: informātika — fiksētas ietilpības (parasti 2048 baiti) pamatatmiņas apgabals, kam piekārtota atmiņas atslēga.Atmiņas cikls vārdkoptermins; joma: informātika — minimālais laika intervāls starp divām sekojošām piekļuvēm operatīvajai atmiņai, lai tajā ierakstītu vai no tās nolasītu informāciju.Atmiņas elektronstaru lampa vārdkoptermins — elektronstaru lampa, kas zināmu laiku saglabā tajā ierakstītus elektriskos signālus.Atmiņas elements vārdkoptermins; joma: informātika — mazākā konstruktīvi nobeigtā atmiņas daļa, kurā var glabāt vienu informācijas vienību. Atmiņas elementu veidošanā var tikt izmantotas vides elektriskās, magnētiskās, optiskās vai akustiskās īpašības.Atmiņas fragmentācija vārdkoptermins; joma: informātika — dažādu procesu izpildes rezultātā brīvu izkaisītu apgabalu veidošanās atmiņā, kuru ietilpība ir par mazu, lai tos varētu produktīvi izmantot.Atmiņas hierarhija vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņu sistēma, kas sastāv no vairākiem līmeņiem. Pie zemākā līmeņa pieder perifērijas atmiņas ierīces ar mazu darbības ātrumu (magnētiskā lenšatmiņa), pie vidējā - lielapjoma perifērijas atmiņas ierīces (diskatmiņa), bet pie augstākā līmeņa - ātrās atmiņas ierīces (operatīvā atmiņa, kešatmiņa) un procesora iekšējie reģistri.Atmiņas iedalīšana vārdkoptermins; joma: informātika — darbība, kas atmiņas apgabalu piešķir atsevišķiem procesiem.Atmiņas ierīce vārdkoptermins; joma: informātika — jebkura optiska vai magnētiska ierīce informācijas glabāšanai datorā.Atmiņas kartējums vārdkoptermins; joma: informātika — diagramma, kas attēlo datu programmu izvietojumu atmiņā.Atmiņas mikroshēma vārdkoptermins; joma: informātika — integrētā shēma, kas īslaicīgi (brīvpiekļuves atmiņā), pastāvīgi (lasāmatmiņā, programmējamā lasāmatmiņā) vai arī līdz brīdim, kad nepieciešams to mainīt (pārprogrammējamā lasāmatmiņā), saglabā tajā ierakstītās programmas vai datus.Atmiņas modulis vārdkoptermins; joma: informātika — datora atmiņa, kas konstruktīvi izveidota atsevišķa moduļa veidā un ko var izmantot neatkarīgi vai arī operatīvās atmiņas paplašināšanai.Atmiņas pārvaldība vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņas vadības līdzekļu un metožu kopums, kas ļauj šķietami palielināt brīvpiekļuves atmiņas apjomu, veidojot izvērsto atmiņu, paplašināto atmiņu vai virtuālo atmiņu, ko var izmantot programmu izpildei.Atmiņas pārvaldības bloks vārdkoptermins; joma: informātika — shēma, kas pārveido virtuālās atmiņas adreses reālās atmiņas adresēs, kā arī veic citas atmiņas administratīvās vadības funkcijas.Atmiņas sardze vārdkoptermins; joma: informātika — ierīce vai programma, kas aizliedz piekļuvi kādai atmiņas daļai.Atmiņas tiešpiekļuve vārdkoptermins; joma: informātika — ievadizvades procesa piekļuves metode operatīvajai atmiņai programmas izpildes laikā; DMA.Atmiņas tiešpiekļuves kanāls vārdkoptermins; joma: informātika — ierīce, kas nodrošina tiešo piekļuvi atmiņai, kontrolē pārsūtāmā datu bloka garumu un formā atmiņas adresi; DMA kanāls.Atmiņu hierarhijas pārvaldība vārdkoptermins; joma: informātika — datņu automātiska pārvietošana no cietā diska uz lēnāku, lētāku atmiņu, parasti no cietā diska uz optisko disku un no tā - uz lenti.Augšējā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — personālajos datoros, kuru pamatatmiņa ir 1 megabaits, augšējā atmiņa ir pamatatmiņas daļa starp 640 kilobaitiem un 1 megabaitu, ko parasti rezervē dažādas aparatūras (piemēram, videoadapteru, seriālo pieslēgvietu u. c.) vadībai un lasāmatmiņas ievadizvades pamatsistēmai.Augšējās atmiņas apgabals vārdkoptermins; joma: informātika — personālajos datoros, kuru pamatatmiņas apjoms ir 1 megabaits, augšējās atmiņas apgabals ir pirmie paplašinātās atmiņas 64 kilobaiti (no 1024 kilobaitiem līdz 1088 kilobaitiem).Ātrās piekļuves atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņa, kurai izguves laiks salīdzināms ar elementāro operāciju izpildes laiku datora aritmētiski loģiskajā blokā.Ātrdarbīgā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — kešatmiņa.Brīvpieejas atmiņa vārdkoptermins — datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā glabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša pieeja no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni.Brīvpiekļuves atmiņa; RAM atmiņa joma: informātika — datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā uzglabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša piekļuve no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni. Atšķirībā no otra primārās atmiņas komponenta - lasāmatmiņas - no brīvpiekļuves atmiņas centrālais procesors var ne tikai nolasīt datus, bet var datus tajā arī ierakstīt.Brīvpiekļuves atmiņas atsvaidze vārdkoptermins; joma: informātika — daudzkārtēja dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas uzlādēšana sekundes laikā, kas nepieciešams ierakstītās informācijas saglabāšanai.Brīvpiekļuves atmiņas dubultotājs vārdkoptermins; joma: informātika — programmatūra, kas saspiež atmiņas saturu, tādējādi divkāršojot tās pieļaujamo apjomu.Daudzkārtlasāmā vienierakstes atmiņa; WORM atmiņa joma: informātika — optiskā atmiņa ar lielu informācijas ierakstu blīvumu un ietilpību, bet nemaināmu saturu; ierakstu tajā veic ar lāzera stara palīdzību.Destruktīvā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņa, kurā lasīšanas operācijas izdzēš šūnu saturu. Lai informāciju saglabātu, tā katru reizi pēc lasīšanas jāatjauno.Dinamiskā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — energoatkarīga atmiņa, kurā dati ilgstoši saglabājas, pateicoties tikai to periodiskai reģenerācijai.Dinamiskā atmiņas iedalīšana vārdkoptermins; joma: informātika — tāda atmiņas sadale, kuras rezultātā atmiņas apgabalu iedalīšana programmām notiek pēc zināmiem, no laika atkarīgiem kritērijiem, tādējādi panākot apstrādes laika un atmiņas izmantošanas optimizāciju.Dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — datora atmiņa, kurā informācijas bitu uzglabāšanai izmanto mikroskopiskus kondensatorus. Tā kā šie kondensatori pakāpeniski izlādējas, tie vairākus simtu reižu sekundē ir jāuzlādē, lai saglabātu tajos ierakstīto informāciju.Divportu atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņa, kas spējīga vienlaicīgi saņemt piekļuves pieprasījumu no divām iekārtām (parasti procesoriem).Elektrostatiskā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņa, kurā par datu nesējiem izmanto uz dielektriķa virsmas uzkrātus statiskās elektrības lādiņus.Energoatkarīga atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņa, kuras saturs zūd, ja tai pārtrauc pievadīt barošanas spriegumu.Energoneatkarīga atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņa, kas izveidota tā, lai saglabātu ierakstīto informāciju arī tad, kad barošanas spriegums ir atslēgts.Iekšējā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņa, kas iebūvēta datorā un ko var izmantot bez ievadizvades kanālu starpniecības.Izvērstā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — IBM PC tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.Izvērstās atmiņas pārvaldnieks vārdkoptermins; joma: informātika — programmatūra, kas nodrošina izvērstās atmiņas izmantošanu.Izvērstās atmiņas specifikācija vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņas izvēršanas paņēmienu un līdzekļu specifikācija, kas operētājsistēmā DOS strādājošiem personālajiem datoriem kopumā nodrošina iespēju izmantot izvērsto atmiņu programmu izpildei.Konvencionālā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — firmas IBM un ar tiem saderīgajos personālajos datoros tā parasti ir apakšējā atmiņa, t. i. brīvpiekļuves atmiņas daļa līdz 640 kilobaitiem, kurai piekļuvi nodrošina MS-DOS.Lielapjoma atmiņa vārdkoptermins — palīgatmiņa lielu, relatīvi reti izmantojamu datu masīvu glabāšanai.Operatīvā atmiņa vārdkoptermins — ar datu apstrādes procesoru tieši saistīta atmiņa, kurā līdz pārsūtīšanai palīgatmiņā glabājas izpildāmā programma, starprezultāti un dati; pamatatmiņa.Optiskā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — ierīce datu uzglabāšanai, kas sastāv no optiskās datu vides (piemēram, optiskā diska, lentes) un diskierīces ar pusvadītāju lāzeru informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai.Pagaidu atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — datora speciāla atmiņa vai daļa no tā operatīvās atmiņas, kas tiek rezervēta skaitļošanas starprezultātu glabāšanai; darbatmiņa.Paplašinātā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — PC/AT un IBM PS/2 tipa datoros, kas izmanto Intel 80286 un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas MS-DOS vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu OS/2 un UNIX vidē - bez papildprogrammu palīdzības.Pastāvīgā atmiņa vārdkoptermins — atmiņa, no kuras informāciju var tikai nolasīt; lasāmatmiņa; ROM.Perifērijas atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — ārējā krātuve.Permanentā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņa, kuras saturu nevar dinamiski mainīt datora darba gaitā. Datus permanentā atmiņā ieraksta tās izgatavošanas procesā.Primārā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — datora operatīvā atmiņa, kas sastāv no brīvpiekļuves atmiņas un lasāmatmiņus, kurām ir tieša piekļuve no centrālā procesora.Reālā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — datora visa fizikālā atmiņa, kurā ietilpst operatīvā atmiņa un ārējā krātuve, to izmanto kā programmu, tā arī datu glabāšanai, un tā ir pieejama centrālajam procesoram.Secīgās piekļuves atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņa, kurā, lai atrastu meklējamos datus, ir jāpārskata visi iepriekšējie ieraksti.Sekundārā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — datorā energoneatkarīgā atmiņa, kam atšķirībā no primārās (operatīvās) atmiņas ir lielāka ietilpība, bet arī lielāks piekļuves laiks; piemēram, cietie diski, disketes, optiskie diski.Seriālās piekļuves atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — secīgās piekļuves atmiņa.SRAM atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — statiskā brīvpiekļuves atmiņa (angļu "Static Random-Access Memory").Starptautiskā personālo datoru atmiņas karšu asociācija vārdkoptermins; joma: informātika — starptautiska ražotāju un tirdzniecības organizāciju asociācija, kas izstrādā atmiņas karšu un attiecīgo slotu standartus portatīviem datoriem.Statiskā atmiņa vārdkoptermins — brīvpieejas atmiņa, kurā informācija glabājas trigeros.Statiskā brīvpieejas atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — datora atmiņa, kurā katra informācijas elementa (bita) uzglabāšanai izmanto pusvadītāju trigeri; atšķirībā no dinamiskās brīvpieejas atmiņas tās saturu nav nepieciešams regulāri atjaunot.Statiskā brīvpiekļuves atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — datora atmiņa, kurā katra informācijas elementa (bita) uzglabāšanai izmanto pusvadītāju trigeri.Tūlītējās piekļuves atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņa, kurai piekļuves laiks jebkurai atmiņas šūnai nav atkarīgs no iepriekšējās piekļuves šai atmiņai.Uzņēmuma atmiņas pārvaldība vārdkoptermins; joma: informātika — tiešsaistes un bezsaistes atmiņas pārvaldība lielā organizācijā, kas ietver sevī atmiņas pieprasījumu analīzi, datņu un datu bāzu dublējumkopiju veidošanu, arhivēšanu, darbības traucējumu likvidēšanu, hierarhisku atmiņas pārvaldību un testēšanu.Vairāklīmeņu atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņu sistēma, kas sastāv no vairākiem līmeņiem; atmiņas hierarhija.Vienrindas atmiņas modulis vārdkoptermins; joma: informātika — šaura drukātās shēmas plate, uz kuras vienā rindāparasti izvietotas 8 vai 9 lasāmatmiņas mikroshēmas, un ko ar speciālu šķautņspraudņu starpniecību pievieno datora mātesplatei.Virtuālā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — datora brīvpieejas atmiņas šķietama palielināšana, izmantojot daļu cietā diska.
Stabili vārdu savienojumiPalikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā.
Stabili vārdu savienojumi
Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā frazēma — būt tādam, ko ar patiku atceras.
Avoti: LLVV, ZTV, TWN, Psv, D3
Korpusa piemēri:šeit