atmiņa
atmiņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atmiņa | atmiņas |
| Ģen. | atmiņas | atmiņu |
| Dat. | atmiņai | atmiņām |
| Akuz. | atmiņu | atmiņas |
| Lok. | atmiņā | atmiņās |
1.tikai formā: vienskaitlis Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus.
Piemēri- Tev ir laba atmiņa.
- - Tev ir laba atmiņa.
- - Tev, Fēliks, ir švaka atmiņa!
- - Taču atmiņa un prāts strādā nevainojami.
Stabili vārdu savienojumiDeklaratīvā atmiņa. Dzirdes atmiņa.
- Deklaratīvā atmiņa vārdkoptermins — atmiņas par faktiem un notikumiem
- Dzirdes atmiņa vārdkoptermins — spēja saglabāt atmiņā to, kas uztverts ar dzirdi
- Eksplicītā atmiņa vārdkoptermins — apzinātas atmiņas par pagātnē piedzīvoto notikumu vai faktu
- Redzes atmiņa vārdkoptermins — spēja saglabāt to, kas uztverts ar redzi
- Zibspuldzes atmiņa vārdkoptermins; joma: psiholoģija — spilgta atmiņa par apstākļiem, kuros pirmoreiz iegūta informācija par kādu pārsteidzošu un nozīmīgu notikumu
2.tikai formā: vienskaitlis Smadzenes, psihe kā vieta, kur glabājas agrāk saņemta informācija.
PiemēriNepatīkamā situācija un asā vārdu pārmaiņa atkal un atkal uzpeldēja atmiņā.
- Nepatīkamā situācija un asā vārdu pārmaiņa atkal un atkal uzpeldēja atmiņā.
- Atmiņā spilgti saglabājies kāds notikums.
- Vijolniece vaidēja agonijā, bet es rūpīgi revidēju savu atmiņu — kad, kur un kādos apstākļos es varētu būt iepazinies ar šo jauno, mīklaino cilvēku.
- Bija un ir, jo gaišie svētki paliek atmiņā.
3.parasti formā: daudzskaitlis Cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
Piemēri- Tagad jāsēž uz silta mūrīša un jāgremdējas tālās atmiņās, vai tā?
- - Tagad jāsēž uz silta mūrīša un jāgremdējas tālās atmiņās, vai tā?
- Uzvirmoja atmiņas par solokoncertu un sevi gaiši zilajā kleitā.
- Iesmaržojās pēc vasaras un saldām atmiņām.
4.joma: informātika Iekārta vai datu vide, kurā var uzglabāt informāciju tās vēlākai izmantošanai.
PiemēriDatus, kuri ierakstīti datora atmiņā, var attēlot dažādās skaitīšanas sistēmās.
- Datus, kuri ierakstīti datora atmiņā, var attēlot dažādās skaitīšanas sistēmās.
- Treškārt lai taupītu datora atmiņu, pārējie cilvēciņi ar laiku pazūd.
- Laika gaitā datoru atmiņas apjoms ir strauji audzis, šobrīd tas parasti ir vairāki desmiti un pat simti megabaitu.
Stabili vārdu savienojumiAdresējamā atmiņa. Aizsargātā atmiņa.
- Adresējamā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — datora atmiņa, kuru var izmantot centrālais procesors; tās maksimālā ietilpība ir 2 pakāpē n, kur n - adreses garums
- Aizsargātā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņa, kurai nevar piekļūt bez speciālu atmiņas atslēgu izmantošanas
- Apakšējā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — personālajos datoros, kuru pamatatmiņa ir 1 magabaits, tā sauc pamatatmiņas daļu līdz 640 kilobaitiem, kas veido brīvpikļuves atmiņu, ko kopīgi izmanto operētājsistēma MS-DOS un lietojumprogrammas
- Asociatīvā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņa, kurā piekļuvi datiem realizē, norādot kāda datu lauka saturu, nevis tā atrašanās vietu; šāda veida atmiņu izmanto, piemēram, datu bāzu specprocesoros
- Atmiņas aizsardzība vārdkoptermins; joma: informātika — ar aparatūras un programmatūras līdzekļiem realizēts mehānisms, kas nodrošina kontrolētu piekļuvi visai atmiņai vai tās atsevišķām daļām
- Atmiņas apgabals vārdkoptermins; joma: informātika — vieta atmiņā, kas iedalīta noteiktu datu uzglabāšanai
- Atmiņas apgabals HMA joma: informātika — augšējās atmiņas apgabals (angļu "high memory area (HMA)")
- Atmiņas atslēga vārdkoptermins; joma: informātika — indikators, kas saistīts ar vienu vai vairākiem atmiņas blokiem. Šo bloku izmantošanai nepieciešams, lai izpildāmajam uzdevumam būtu atbilstošā aizsargatslēga
- Atmiņas bloks vārdkoptermins; joma: informātika — fiksētas ietilpības (parasti 2048 baiti) pamatatmiņas apgabals, kam piekārtota atmiņas atslēga
- Atmiņas cikls vārdkoptermins; joma: informātika — minimālais laika intervāls starp divām sekojošām piekļuvēm operatīvajai atmiņai, lai tajā ierakstītu vai no tās nolasītu informāciju
- Atmiņas elektronstaru lampa vārdkoptermins — elektronstaru lampa, kas zināmu laiku saglabā tajā ierakstītus elektriskos signālus
- Atmiņas elements vārdkoptermins; joma: informātika — mazākā konstruktīvi nobeigtā atmiņas daļa, kurā var glabāt vienu informācijas vienību. Atmiņas elementu veidošanā var tikt izmantotas vides elektriskās, magnētiskās, optiskās vai akustiskās īpašības
- Atmiņas fragmentācija vārdkoptermins; joma: informātika — dažādu procesu izpildes rezultātā brīvu izkaisītu apgabalu veidošanās atmiņā, kuru ietilpība ir par mazu, lai tos varētu produktīvi izmantot
- Atmiņas hierarhija vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņu sistēma, kas sastāv no vairākiem līmeņiem. Pie zemākā līmeņa pieder perifērijas atmiņas ierīces ar mazu darbības ātrumu (magnētiskā lenšatmiņa), pie vidējā - lielapjoma perifērijas atmiņas ierīces (diskatmiņa), bet pie augstākā līmeņa - ātrās atmiņas ierīces (operatīvā atmiņa, kešatmiņa) un procesora iekšējie reģistri
- Atmiņas iedalīšana vārdkoptermins; joma: informātika — darbība, kas atmiņas apgabalu piešķir atsevišķiem procesiem
- Atmiņas ierīce vārdkoptermins; joma: informātika — jebkura optiska vai magnētiska ierīce informācijas glabāšanai datorā
- Atmiņas kartējums vārdkoptermins; joma: informātika — diagramma, kas attēlo datu programmu izvietojumu atmiņā
- Atmiņas mikroshēma vārdkoptermins; joma: informātika — integrētā shēma, kas īslaicīgi (brīvpiekļuves atmiņā), pastāvīgi (lasāmatmiņā, programmējamā lasāmatmiņā) vai arī līdz brīdim, kad nepieciešams to mainīt (pārprogrammējamā lasāmatmiņā), saglabā tajā ierakstītās programmas vai datus
- Atmiņas modulis vārdkoptermins; joma: informātika — datora atmiņa, kas konstruktīvi izveidota atsevišķa moduļa veidā un ko var izmantot neatkarīgi vai arī operatīvās atmiņas paplašināšanai
- Atmiņas pārvaldība vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņas vadības līdzekļu un metožu kopums, kas ļauj šķietami palielināt brīvpiekļuves atmiņas apjomu, veidojot izvērsto atmiņu, paplašināto atmiņu vai virtuālo atmiņu, ko var izmantot programmu izpildei
- Atmiņas pārvaldības bloks vārdkoptermins; joma: informātika — shēma, kas pārveido virtuālās atmiņas adreses reālās atmiņas adresēs, kā arī veic citas atmiņas administratīvās vadības funkcijas
- Atmiņas sardze vārdkoptermins; joma: informātika — ierīce vai programma, kas aizliedz piekļuvi kādai atmiņas daļai
- Atmiņas tiešpiekļuve vārdkoptermins; joma: informātika — ievadizvades procesa piekļuves metode operatīvajai atmiņai programmas izpildes laikā; DMA
- Atmiņas tiešpiekļuves kanāls vārdkoptermins; joma: informātika — ierīce, kas nodrošina tiešo piekļuvi atmiņai, kontrolē pārsūtāmā datu bloka garumu un formā atmiņas adresi; DMA kanāls
- Atmiņu hierarhijas pārvaldība vārdkoptermins; joma: informātika — datņu automātiska pārvietošana no cietā diska uz lēnāku, lētāku atmiņu, parasti no cietā diska uz optisko disku un no tā - uz lenti
- Augšējā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — personālajos datoros, kuru pamatatmiņa ir 1 megabaits, augšējā atmiņa ir pamatatmiņas daļa starp 640 kilobaitiem un 1 megabaitu, ko parasti rezervē dažādas aparatūras (piemēram, videoadapteru, seriālo pieslēgvietu u. c.) vadībai un lasāmatmiņas ievadizvades pamatsistēmai
- Augšējās atmiņas apgabals vārdkoptermins; joma: informātika — personālajos datoros, kuru pamatatmiņas apjoms ir 1 megabaits, augšējās atmiņas apgabals ir pirmie paplašinātās atmiņas 64 kilobaiti (no 1024 kilobaitiem līdz 1088 kilobaitiem)
- Ātrās piekļuves atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņa, kurai izguves laiks salīdzināms ar elementāro operāciju izpildes laiku datora aritmētiski loģiskajā blokā
- Ātrdarbīgā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — kešatmiņa
- Brīvpieejas atmiņa vārdkoptermins — datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā glabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša pieeja no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni
- Brīvpiekļuves atmiņa; RAM atmiņa joma: informātika — datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā uzglabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša piekļuve no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni. Atšķirībā no otra primārās atmiņas komponenta - lasāmatmiņas - no brīvpiekļuves atmiņas centrālais procesors var ne tikai nolasīt datus, bet var datus tajā arī ierakstīt
- Brīvpiekļuves atmiņas atsvaidze vārdkoptermins; joma: informātika — daudzkārtēja dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas uzlādēšana sekundes laikā, kas nepieciešams ierakstītās informācijas saglabāšanai
- Brīvpiekļuves atmiņas dubultotājs vārdkoptermins; joma: informātika — programmatūra, kas saspiež atmiņas saturu, tādējādi divkāršojot tās pieļaujamo apjomu
- Daudzkārtlasāmā vienierakstes atmiņa; WORM atmiņa joma: informātika — optiskā atmiņa ar lielu informācijas ierakstu blīvumu un ietilpību, bet nemaināmu saturu; ierakstu tajā veic ar lāzera stara palīdzību
- Destruktīvā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņa, kurā lasīšanas operācijas izdzēš šūnu saturu. Lai informāciju saglabātu, tā katru reizi pēc lasīšanas jāatjauno
- Dinamiskā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — energoatkarīga atmiņa, kurā dati ilgstoši saglabājas, pateicoties tikai to periodiskai reģenerācijai
- Dinamiskā atmiņas iedalīšana vārdkoptermins; joma: informātika — tāda atmiņas sadale, kuras rezultātā atmiņas apgabalu iedalīšana programmām notiek pēc zināmiem, no laika atkarīgiem kritērijiem, tādējādi panākot apstrādes laika un atmiņas izmantošanas optimizāciju
- Dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — datora atmiņa, kurā informācijas bitu uzglabāšanai izmanto mikroskopiskus kondensatorus. Tā kā šie kondensatori pakāpeniski izlādējas, tie vairākus simtu reižu sekundē ir jāuzlādē, lai saglabātu tajos ierakstīto informāciju
- Divportu atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņa, kas spējīga vienlaicīgi saņemt piekļuves pieprasījumu no divām iekārtām (parasti procesoriem)
- Elektrostatiskā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņa, kurā par datu nesējiem izmanto uz dielektriķa virsmas uzkrātus statiskās elektrības lādiņus
- Energoatkarīga atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņa, kuras saturs zūd, ja tai pārtrauc pievadīt barošanas spriegumu
- Energoneatkarīga atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņa, kas izveidota tā, lai saglabātu ierakstīto informāciju arī tad, kad barošanas spriegums ir atslēgts
- Iekšējā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņa, kas iebūvēta datorā un ko var izmantot bez ievadizvades kanālu starpniecības
- Izvērstā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — IBM PC tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
- Izvērstās atmiņas pārvaldnieks vārdkoptermins; joma: informātika — programmatūra, kas nodrošina izvērstās atmiņas izmantošanu
- Izvērstās atmiņas specifikācija vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņas izvēršanas paņēmienu un līdzekļu specifikācija, kas operētājsistēmā DOS strādājošiem personālajiem datoriem kopumā nodrošina iespēju izmantot izvērsto atmiņu programmu izpildei
- Konvencionālā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — firmas IBM un ar tiem saderīgajos personālajos datoros tā parasti ir apakšējā atmiņa, t. i. brīvpiekļuves atmiņas daļa līdz 640 kilobaitiem, kurai piekļuvi nodrošina MS-DOS
- Lielapjoma atmiņa vārdkoptermins — palīgatmiņa lielu, relatīvi reti izmantojamu datu masīvu glabāšanai
- Operatīvā atmiņa vārdkoptermins — ar datu apstrādes procesoru tieši saistīta atmiņa, kurā līdz pārsūtīšanai palīgatmiņā glabājas izpildāmā programma, starprezultāti un dati; pamatatmiņa
- Optiskā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — ierīce datu uzglabāšanai, kas sastāv no optiskās datu vides (piemēram, optiskā diska, lentes) un diskierīces ar pusvadītāju lāzeru informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai
- Pagaidu atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — datora speciāla atmiņa vai daļa no tā operatīvās atmiņas, kas tiek rezervēta skaitļošanas starprezultātu glabāšanai; darbatmiņa
- Paplašinātā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — PC/AT un IBM PS/2 tipa datoros, kas izmanto Intel 80286 un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas MS-DOS vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu OS/2 un UNIX vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
- Pastāvīgā atmiņa vārdkoptermins — atmiņa, no kuras informāciju var tikai nolasīt; lasāmatmiņa; ROM
- Perifērijas atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — ārējā krātuve
- Permanentā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņa, kuras saturu nevar dinamiski mainīt datora darba gaitā. Datus permanentā atmiņā ieraksta tās izgatavošanas procesā
- Primārā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — datora operatīvā atmiņa, kas sastāv no brīvpiekļuves atmiņas un lasāmatmiņus, kurām ir tieša piekļuve no centrālā procesora
- Reālā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — datora visa fizikālā atmiņa, kurā ietilpst operatīvā atmiņa un ārējā krātuve, to izmanto kā programmu, tā arī datu glabāšanai, un tā ir pieejama centrālajam procesoram
- Secīgās piekļuves atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņa, kurā, lai atrastu meklējamos datus, ir jāpārskata visi iepriekšējie ieraksti
- Sekundārā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — datorā energoneatkarīgā atmiņa, kam atšķirībā no primārās (operatīvās) atmiņas ir lielāka ietilpība, bet arī lielāks piekļuves laiks; piemēram, cietie diski, disketes, optiskie diski
- Seriālās piekļuves atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — secīgās piekļuves atmiņa
- SRAM atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — statiskā brīvpiekļuves atmiņa (angļu "Static Random-Access Memory")
- Starptautiskā personālo datoru atmiņas karšu asociācija vārdkoptermins; joma: informātika — starptautiska ražotāju un tirdzniecības organizāciju asociācija, kas izstrādā atmiņas karšu un attiecīgo slotu standartus portatīviem datoriem
- Statiskā atmiņa vārdkoptermins — brīvpieejas atmiņa, kurā informācija glabājas trigeros
- Statiskā brīvpieejas atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — datora atmiņa, kurā katra informācijas elementa (bita) uzglabāšanai izmanto pusvadītāju trigeri; atšķirībā no dinamiskās brīvpieejas atmiņas tās saturu nav nepieciešams regulāri atjaunot
- Statiskā brīvpiekļuves atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — datora atmiņa, kurā katra informācijas elementa (bita) uzglabāšanai izmanto pusvadītāju trigeri
- Tūlītējās piekļuves atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņa, kurai piekļuves laiks jebkurai atmiņas šūnai nav atkarīgs no iepriekšējās piekļuves šai atmiņai
- Uzņēmuma atmiņas pārvaldība vārdkoptermins; joma: informātika — tiešsaistes un bezsaistes atmiņas pārvaldība lielā organizācijā, kas ietver sevī atmiņas pieprasījumu analīzi, datņu un datu bāzu dublējumkopiju veidošanu, arhivēšanu, darbības traucējumu likvidēšanu, hierarhisku atmiņas pārvaldību un testēšanu
- Vairāklīmeņu atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — atmiņu sistēma, kas sastāv no vairākiem līmeņiem; atmiņas hierarhija
- Vienrindas atmiņas modulis vārdkoptermins; joma: informātika — šaura drukātās shēmas plate, uz kuras vienā rindāparasti izvietotas 8 vai 9 lasāmatmiņas mikroshēmas, un ko ar speciālu šķautņspraudņu starpniecību pievieno datora mātesplatei
- Virtuālā atmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — datora brīvpieejas atmiņas šķietama palielināšana, izmantojot daļu cietā diska
Stabili vārdu savienojumiPalikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā.
- Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā frazēma — būt tādam, ko ar patiku atceras
Avoti: LLVV, ZTV, TWN, Psv, D3
Korpusa piemēri:šeit